Ar olīvām ir vienkārši – vai mīl, vai nevar ciest. Vairāk gan ir tādu, kuri olīvas dievina un ne velti. Jau senie grieķi olīvkoku sauca par “dievu dāvanu’ un šis Vidusjūras reģiona dārgums ir viens no senākajiem kultūraugiem pasaulē, kam ir siemtiem dažādu šķirnu, kas atšķīras pēc izmēra, krāsas, eļļas satura un garšas.
Cilvēķi nereti domā, ka olīvas iedalās melnajās un zaļajās. taču tā nepavisam nav taisnība. Olīvas novāc vai nu negatavas jeb zaļas, vai nu pilnībā nogatavojušās – melnas.
✔️Vienīga atšķirība starp zaļajām un melnajām olīvam ir to gatavība, tāpēc melnās olīvas satur vairāk eļļas nekā zaļās.
✔️Arī no uztura viedokļaolīvu atšķirības ir nenozīmīgas, atšķirtība starp zaļajām un melnajām olīvām ir tikpāt liela kā starp divāmkartupeļu šķirnēm – tas tikai garšas nianses un gaumes jautājums.
✔️ Izrādās, ka tikko no koka noplūktas olīvas nemaz nevar lietot uzturā, jo tās ir niticami rūgtas.
✔️Lai olīvas varētu ēst, tās tiek vairākus mēnešus žāvētas vai konservētas eļļā, ūdenī vai sāls šķīdrumā.
✔️ Zaļās olīvas pirms sālīšanas tiek piesūcinātas ar sārmu, savukārt melnās, kas jaunogatavojušās, var sālīt uzreiz, jo ilgāk olīvas tiek apstrādātas ar fermentu, jo mazāk rūgtuma tajās paliek.
✔️ Tradicionāli melnās olīvas tiek pasniegtas kopā ar siera platēm, marinētiem sīpoliem, žāvētiem augļiem.
✔️ Protams, olivām vienmēr atradīsies vieta arī salātos, uz picām, un pasta mērcēs.
✔️ Labas eļļas kvalitātei ar olivas izskatu nav tiešas saistības – visbiežāk labākās eļļas iegūst no mazām un nepievilcīgāmolīvām, kas aug grūti sasniedzamos kalnu apvidos.
Autore: Tatjana Zeltiņa
Attēls: no privātā arhīva
