Ievārījums ir cukura sīrupā savārīti veseli vai gabaliņos sagriezti augļi vai ogas. Cukura koncentrācija sīrupā, atkarībā no augļu un ogu veida, var būt no 40 līdz 70%. Savārīšanas laikā cukura sīrups iesūcas ievārījuma augļos vai ogās, saglabājot ne vien to formu, bet arī garšu, smaržu un krāsu.
Ievārījums no džema lielākoties atšķiras vien ar savu konsistenci, kas džemam ir želejveidīga, ko panāk izmantojot augļus un ogas ar lielāku pektīnvielu un organisko saturu vai gatavošanas laikā šīs vielas pievienojot mākslīgi.
Mans bērnības ievārījums ir zemenes ar cukuru, kuru jāmaisa vairākas stundas, bet nav jāvāra, kuru es maisīju kopā ar lāci.
Vecmammas Antoņinas dārzā auga ķirši, zemenes, ērkšķogas, melnas/ sarkanas upenes, avenes, plūmes, zemenes un āboli, visgaršīgākie āboli “Грушевка”.
No melnām / sarkanām upenēm vecmamma gatavoja sulu ar cukuru, izmantojot tvaika katlu. Kā tagad aizveru acis un atceros bērnības laiku, ka pa pilītei piepildījās pudele aiz pudeles, māja smaržoja pēc salda rūgtuma. Pa vakariem ar vecmammunu un lāci gatavojām ķiršu ievārījumu, viņa ar matu sprādzi knibināja no ķiršiem kauliņus, bet es ar speciālu ierīci atdalīju kauliņus no ķiršiem.
Ķiršu ievārījums man negaršoja, bet kad nebija kāda salduma, tas ar baltmaizi un glāzi piena gāja uz urrā. Ar savu mammu es lasīju ērkšķogas un vārījām ļoti, ļoti gardu ievārījumu – “Королевское”, pamēģināšu atcerēties recepti un padalīties ar jums.
Autore: Tatjana Zeltiņa
Attēls: no privātā arhīva
